procrastino

Hello, you have come here looking for the meaning of the word procrastino. In DICTIOUS you will not only get to know all the dictionary meanings for the word procrastino, but we will also tell you about its etymology, its characteristics and you will know how to say procrastino in singular and plural. Everything you need to know about the word procrastino you have here. The definition of the word procrastino will help you to be more precise and correct when speaking or writing your texts. Knowing the definition ofprocrastino, as well as those of other words, enriches your vocabulary and provides you with more and better linguistic resources.
See also: procrastinó and procrastinò

Catalan

Verb

procrastino

  1. first-person singular present indicative of procrastinar

Italian

Verb

procrastino

  1. first-person singular present indicative of procrastinare

Latin

Etymology

From prō- (“forwards”) +‎ crāstinus (“ of tomorrow”), from crās (“tomorrow”, adverb).

Pronunciation

Verb

prōcrāstinō (present infinitive prōcrāstināre, perfect active prōcrāstināvī, supine prōcrāstinātum); first conjugation

  1. to put off until tomorrow; to defer, delay, procrastinate

Conjugation

   Conjugation of prōcrāstinō (first conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present prōcrāstinō prōcrāstinās prōcrāstinat prōcrāstināmus prōcrāstinātis prōcrāstinant
imperfect prōcrāstinābam prōcrāstinābās prōcrāstinābat prōcrāstinābāmus prōcrāstinābātis prōcrāstinābant
future prōcrāstinābō prōcrāstinābis prōcrāstinābit prōcrāstinābimus prōcrāstinābitis prōcrāstinābunt
perfect prōcrāstināvī prōcrāstināvistī prōcrāstināvit prōcrāstināvimus prōcrāstināvistis prōcrāstināvērunt,
prōcrāstināvēre
pluperfect prōcrāstināveram prōcrāstināverās prōcrāstināverat prōcrāstināverāmus prōcrāstināverātis prōcrāstināverant
future perfect prōcrāstināverō prōcrāstināveris prōcrāstināverit prōcrāstināverimus prōcrāstināveritis prōcrāstināverint
passive present prōcrāstinor prōcrāstināris,
prōcrāstināre 		prōcrāstinātur prōcrāstināmur prōcrāstināminī prōcrāstinantur
imperfect prōcrāstinābar prōcrāstinābāris,
prōcrāstinābāre 		prōcrāstinābātur prōcrāstinābāmur prōcrāstinābāminī prōcrāstinābantur
future prōcrāstinābor prōcrāstināberis,
prōcrāstinābere 		prōcrāstinābitur prōcrāstinābimur prōcrāstinābiminī prōcrāstinābuntur
perfect prōcrāstinātus + present active indicative of sum
pluperfect prōcrāstinātus + imperfect active indicative of sum
future perfect prōcrāstinātus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present prōcrāstinem prōcrāstinēs prōcrāstinet prōcrāstinēmus prōcrāstinētis prōcrāstinent
imperfect prōcrāstinārem prōcrāstinārēs prōcrāstināret prōcrāstinārēmus prōcrāstinārētis prōcrāstinārent
perfect prōcrāstināverim prōcrāstināverīs prōcrāstināverit prōcrāstināverīmus prōcrāstināverītis prōcrāstināverint
pluperfect prōcrāstināvissem prōcrāstināvissēs prōcrāstināvisset prōcrāstināvissēmus prōcrāstināvissētis prōcrāstināvissent
passive present prōcrāstiner prōcrāstinēris,
prōcrāstinēre 		prōcrāstinētur prōcrāstinēmur prōcrāstinēminī prōcrāstinentur
imperfect prōcrāstinārer prōcrāstinārēris,
prōcrāstinārēre 		prōcrāstinārētur prōcrāstinārēmur prōcrāstinārēminī prōcrāstinārentur
perfect prōcrāstinātus + present active subjunctive of sum
pluperfect prōcrāstinātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present — prōcrāstinā — — prōcrāstināte —
future — prōcrāstinātō prōcrāstinātō — prōcrāstinātōte prōcrāstinantō
passive present — prōcrāstināre — — prōcrāstināminī —
future — prōcrāstinātor prōcrāstinātor — — prōcrāstinantor
non-finite forms infinitive participle
active passive active passive
present prōcrāstināre prōcrāstinārī prōcrāstināns —
future prōcrāstinātūrum esse prōcrāstinātum īrī prōcrāstinātūrus prōcrāstinandus
perfect prōcrāstināvisse prōcrāstinātum esse — prōcrāstinātus
future perfect — prōcrāstinātum fore — —
perfect potential prōcrāstinātūrum fuisse — — —
verbal nouns gerund supine
genitive dative accusative ablative accusative ablative
prōcrāstinandī prōcrāstinandō prōcrāstinandum prōcrāstinandō prōcrāstinātum prōcrāstinātū

Derived terms

Descendants

References

  • “procrastino”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • “procrastino”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
  • procrastino in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.

Portuguese

Verb

procrastino

  1. first-person singular present indicative of procrastinar

Spanish

Pronunciation

  • IPA(key): /pɾokɾasˈtino/
  • Rhymes: -ino
  • Syllabification: pro‧cras‧ti‧no

Verb

procrastino

  1. first-person singular present indicative of procrastinar
Wikious
Boobota
Sagapedia