procrastino

Hello, you have come here looking for the meaning of the word procrastino. In DICTIOUS you will not only get to know all the dictionary meanings for the word procrastino, but we will also tell you about its etymology, its characteristics and you will know how to say procrastino in singular and plural. Everything you need to know about the word procrastino you have here. The definition of the word procrastino will help you to be more precise and correct when speaking or writing your texts. Knowing the definition ofprocrastino, as well as those of other words, enriches your vocabulary and provides you with more and better linguistic resources.

Catalan

Verb

procrastino

  1. first-person singular present indicative of procrastinar

Italian

Verb

procrastino

  1. first-person singular present indicative of procrastinare

Latin

Etymology

From prō- (forwards) +‎ crāstinus ( of tomorrow), from crās (tomorrow, adverb).

Pronunciation

Verb

prōcrāstinō (present infinitive prōcrāstināre, perfect active prōcrāstināvī, supine prōcrāstinātum); first conjugation

  1. to put off until tomorrow; to defer, delay, procrastinate

Conjugation

   Conjugation of prōcrāstinō (first conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present prōcrāstinō prōcrāstinās prōcrāstinat prōcrāstināmus prōcrāstinātis prōcrāstinant
imperfect prōcrāstinābam prōcrāstinābās prōcrāstinābat prōcrāstinābāmus prōcrāstinābātis prōcrāstinābant
future prōcrāstinābō prōcrāstinābis prōcrāstinābit prōcrāstinābimus prōcrāstinābitis prōcrāstinābunt
perfect prōcrāstināvī prōcrāstināvistī prōcrāstināvit prōcrāstināvimus prōcrāstināvistis prōcrāstināvērunt,
prōcrāstināvēre
pluperfect prōcrāstināveram prōcrāstināverās prōcrāstināverat prōcrāstināverāmus prōcrāstināverātis prōcrāstināverant
future perfect prōcrāstināverō prōcrāstināveris prōcrāstināverit prōcrāstināverimus prōcrāstināveritis prōcrāstināverint
passive present prōcrāstinor prōcrāstināris,
prōcrāstināre
prōcrāstinātur prōcrāstināmur prōcrāstināminī prōcrāstinantur
imperfect prōcrāstinābar prōcrāstinābāris,
prōcrāstinābāre
prōcrāstinābātur prōcrāstinābāmur prōcrāstinābāminī prōcrāstinābantur
future prōcrāstinābor prōcrāstināberis,
prōcrāstinābere
prōcrāstinābitur prōcrāstinābimur prōcrāstinābiminī prōcrāstinābuntur
perfect prōcrāstinātus + present active indicative of sum
pluperfect prōcrāstinātus + imperfect active indicative of sum
future perfect prōcrāstinātus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present prōcrāstinem prōcrāstinēs prōcrāstinet prōcrāstinēmus prōcrāstinētis prōcrāstinent
imperfect prōcrāstinārem prōcrāstinārēs prōcrāstināret prōcrāstinārēmus prōcrāstinārētis prōcrāstinārent
perfect prōcrāstināverim prōcrāstināverīs prōcrāstināverit prōcrāstināverīmus prōcrāstināverītis prōcrāstināverint
pluperfect prōcrāstināvissem prōcrāstināvissēs prōcrāstināvisset prōcrāstināvissēmus prōcrāstināvissētis prōcrāstināvissent
passive present prōcrāstiner prōcrāstinēris,
prōcrāstinēre
prōcrāstinētur prōcrāstinēmur prōcrāstinēminī prōcrāstinentur
imperfect prōcrāstinārer prōcrāstinārēris,
prōcrāstinārēre
prōcrāstinārētur prōcrāstinārēmur prōcrāstinārēminī prōcrāstinārentur
perfect prōcrāstinātus + present active subjunctive of sum
pluperfect prōcrāstinātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present prōcrāstinā prōcrāstināte
future prōcrāstinātō prōcrāstinātō prōcrāstinātōte prōcrāstinantō
passive present prōcrāstināre prōcrāstināminī
future prōcrāstinātor prōcrāstinātor prōcrāstinantor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives prōcrāstināre prōcrāstināvisse prōcrāstinātūrum esse prōcrāstinārī prōcrāstinātum esse prōcrāstinātum īrī
participles prōcrāstināns prōcrāstinātūrus prōcrāstinātus prōcrāstinandus
verbal nouns gerund supine
genitive dative accusative ablative accusative ablative
prōcrāstinandī prōcrāstinandō prōcrāstinandum prōcrāstinandō prōcrāstinātum prōcrāstinātū

Derived terms

Descendants

References

  • procrastino”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • procrastino”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
  • procrastino in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.

Portuguese

Verb

procrastino

  1. first-person singular present indicative of procrastinar

Spanish

Pronunciation

  • IPA(key): /pɾokɾasˈtino/
  • Rhymes: -ino
  • Syllabification: pro‧cras‧ti‧no

Verb

procrastino

  1. first-person singular present indicative of procrastinar