1. Nodaļa. STUDENTI UN PROFESORI
1.
Toms: Sveiks! Vai tu esi Jānis no Valmieras?
Jānis: Protams! Tu esi Toms. Kā iet? Tu tagad esi Rīga?
Toms: Jā, es tagad dzīvoju Rīgā. Es esmu students. Un tu?
Jānis: Es arī! Es studēju ekonomiku Latvijas Universitātē. Ko tu studē?
Toms: Es studēju angļu filoloģiju.
Jānis: Filoloģiju? Es domāju, ka filoloģiju studē tikai meitenes!
Toms: Kone tukul runā! Angļu valoda taču ir ļoti svarīga. Un angļu literatūra! Šekspīrs, Hemingvejs...
Jānis: Atvaino! Tas bija joks. Es vienmēr jokoju. Kur tu dzīvo?
Toms: Es dzīvoju kopmītnē. Tu arī?
Jānis: Jā, es arī dzīvoju kopmītnē, Tālivalža ielā.
Toms: Tad mēs esam kaimiņi.
2.
Toms: Tur ir meitenes. Ejam!
Sveikas! Vai te ir divas brīvas vietas?
Ilze: Ir.
Jānis: Vai drīkstam traucēt?
Ieva: Lūdzu. Jūs netraucējat.
Jānis: Es esmu Jānis, un tas ir Toms. Mēs esam studenti. Vai jūs arī studentes?
Ilze: Jā, mēs abas studējam Latvijas Kultūras akadēmijā. Mani sauc Ilze...
Ieva: Un es esmu Ieva. Šodien ir mūsu pirmā diena universitātē. Viss vēl ir jauns un mazliet svešs...
Toms: Mēs abi arī esam pirmā kursa studenti. Es — angļu filoloģijā, bet Jānis studē ekonomiku. Ko jūs studējat?
Ilze: Vēsturi un folkloru.
Ieva: Mēs tagad ejam — pirmā lekcija! Visu labu!
Jānis: Paga... Vai jūs esat brīvas... šovakar?
Ilze: Kāpēc tu tā jautā?
Jānis: Varbūt ejam uz kino? Kino „Rīgā“ ir laba filma.
Ieva: Kāpēc nē?
Ilze: Labi, ejam. Atā!
(puiši savā starpā)
Toms: Nu, ko tu domā?
Jānis: Es domāju, ka viņas ir ļoti jaukas.
Toms: Un skaistas.
Jānis: Mmmm, sevišķi Ieva...
(meitenes savā starpā)
Ieva: Nu, ko tu domā?
Ilze: Neko. Viņi ir jauki.
Ieva: Es domāju, ka Toms ir foršs puisis...
3.
Džovanni dzīvo Romā. Viņš ir filozofijas profesors Romas Universitātē.
— Džovanni, filozofi daudz domā, bet studenti daudz runā un jautā. Vai studenti jūs dažreiz netraucē?
— Netraucē. Filozofijā jautājumi ir ļoti svarīgi. Varbūt jūs domājat, ka filozofi vienmēr meklē atbildes? Tā tas nav. Vispirms mēs meklējam jautājumus. Cilvēks, kas nejautā, nedomā. Visa pasaule ir viens milzīgs jautājums. Tāpēc filozofija ir tik interesanta! Atbildes nav tik svarīgas. Vai jūs tā nedomājat?
— Es domāju, ka tas ir ļoti sarežģīts jautājums. Paldies par atbildi... un par jautājumu.